Kāpēc Vācijā nav neviena klaiņojoša dzīvnieka. Visnotaļ cilvēcīgs piegājiens.

Vācijā sastapt klaiņojošu dzīvnieku ir neticami grūti, praktiski neiespējami.

Pilnīgi iespējams, ka jūs ieraudzīsiet kaķi vai suni kopā ar kādu bezpajumtnieku, jo viņiem maksā 3-5 eiro dienā, lai viņi dzīvniekus uzturētu.

Tad kādi gan likumi padarījuši Vāciju par tādu valsti, kurā dzīvniekiem ir laimīga dzīve siltumā un drošībā?

  1. Piemēram, par visnopietnāko pārkāpumu – ņirgāšanos par dzīvniekiem, vai vēl ļaunāk, viņu nogalināšanu Vācijā draud naudas sods 25 000 tūkstošu eiro apmērā vai ilgstošas tiesas prāvas.
  2. Pēc statistikas datiem, apmēram 60% dzīvnieku, kuri dzīvo patversmēs, atrod savus saimniekus. Un tas ir ļoti labs rādītājs.
  3. Vācijas konstitūcijā ir daudz likumu par dzīvnieku aizsardzību. Ir pat tāda profesija – “dzīvnieku aizstāvis” un specialitāte jurisprudencē “dzīvnieku tiesības.” Tas nozīmē, ka valstī strādā speciāli apmācīti cilvēki, kuri ir gatavi un prot aizstāvēt mājas mīluļa tiesības tiesā.
  4. Un pat patversmēs suņi dzīvo pietiekoši labi. Viņus baro, par viņiem rūpējas ar mīlestību un gādību. Vienas nelielas patversmes budžets sastāda apmēram 1 miljonu eiro gadā. Daļa no summas ir ziedojumi, daļa no valsts budžeta, bet papildus naudu nopelna patversme pati.
  5. Jā, arī patversmes pelna naudu. Kaķi maksā apmēram no 50 līdz 100 eiro, bet par suņiem parasti prasa no 100 līdz 200 eiro.
  6. Vācijā uzturēt dzīvnieku nav tik vienkārši ( arī ne lēti), tāpēc gan vietējie, gan iebraucēji rūpīgi pārdomā savas iespējas. Tieši tāpēc suņu un kaķu populācija valstī aug ļoti lēnu.
  7. Piemēram, lai kontrolētu populāciju, virkne Vācijas pilsētu iestājas par klaiņojošo kaķu sterilizāciju valstī, tai skaitā arī Paderborna Reinas Ziemeļos, kur dzīvoja 40 000 klaiņojošu kaķu, līdz pirms trim gadiem tika veikta piespiedu kastrācija.
  8. Nodokļi par suņiem atšķiras katrā pilsētā. Galvaspilsētā pirmais suns jums izmaksās 120 eiro gadā, bet otrais jau 180 eiro. Un jo vairāk jums suņu, jo vairāk jāmaksā( nemaz nerunājot par viņu uzturēšanu).
  9. Attiekšanās no dzīvnieka patversmē maksā krietni lētāk. Ja jūs patiešām vairs nevariet par viņu rūpēties( patversmes darbinieki jums tik un tā atgādinās, ka mājdzīvnieks – tās ir ilgtermiņa saistības), tad atteikšanās no dzīvnieka Berlīnē maksā 5-115 eiro.
  10. Valsts lielākajā daļā jūs vienkārši variet pazvanīt uz patversmi un viņi atbrauks un paņems jūsu atrasto dzīvnieku un parūpēsies par viņu par velti. Viss ļoti vienkārši.

Nu tad ir Vācijā klaiņojoši dzīvnieki vai nav? Iespējams , ka ir. Galu galā grūti to pierādīt par visiem 100%.

Berlīnes dzīvnieku aizsardzības biedrība uzskata, ka apmēram 50% no dzīvniekiem, kas nonāk patversmē, ir vai nu pamesti un tos atradis kāds cits, un viņus nav atveduši saimnieki.

Bet vai jūs gribētu, lai arī pie mums tikpat atbildīgi izturētos pret dzīvniekiem?

avots: theguardian.com

Pievienot komentāru